Šis japānis gandrīz 20 gadus nerunāja ar savu sievu. Viņš sarunājās ar bērniem, kaimiņiem un kolēģiem, bet ar sievu klusēja. Pa šo laiku viņiem pat piedzima bērns, taču japānis turpināja klusēt un pat nepaskaidroja, kāpēc …
Tikai pēc 20 klusuma gadiem viņš uzdrošinājās atklāt patiesību. Un kad viņš beidzot to pateica, visi apklusa… un tad pasmējās. Jo iemesls bija tik negaidīts, ka vienlaikus aizkustināja un uzjautrināja.
Stāsta turpinājums ! 👇
Oto un Juma bija kopā jau labu laiku, kad pēkšņi viņš nolēma pārstāt ar viņu runāt.
Viņiem bija divi bērni, un sākumā viss šķita kārtībā. Kas patiesībā notika viņu laulībā – to tagad grūti pateikt. Taču fakts paliek: kādreiz viņš ar sievu runāja.
Pēc otrā bērna piedzimšanas Oto it kā nospieda kādu neredzamu pogu — un viņš sāka klusēt. Bet ne pilnībā.
Viņš runāja ar bērniem, kaimiņiem, kolēģiem un pārdevējiem, bet ne ar Jumu. Viņu viņš it kā izslēdza no sava dzīves skaņu fona. Ar viņu viņš sazinājās tikai īsos ziņojumos vai žestos, tikai ja tiešām bija vajadzība.
Vēlāk noskaidrojās, ka šis klusums patiesībā bija saistīts ar neapmierinātību un satraukumu. Oto jutās aizmirsts un nevajadzīgs. Viņam radās sajūta, ka pēc bērnu piedzimšanas Juma pilnībā nodevās mātes pienākumiem, atstājot viņu novārtā.
Viņš negribēja runāt par savām jūtām un nolēma izrādīt neapmierinātību klusumā. Viņa doma bija: „Es klusēšu, bet tu saproti, kas man rūp, un dari kaut ko, lai mainītu situāciju.”
Neskatoties uz klusumu, pēc dažiem gadiem ģimenē piedzima trešais bērns, kas kļuva par dzīvu pierādījumu tam, ka cilvēku likteņi turpina savienoties arī tad, kad nav izteiktu vārdu.
Bērniem bija īpaši grūti saprast šo dīvaino klusumu. Viņi zināja, ka tētis mīl mammu, mamma – tētīti.
